Sīkumiem ir milzu spēks.
Var izkāpt no gultas ar nepareizo kāju, nokavēt autobusu un uzzināt, ka ierastā metro līnija neparedzētu iemeslu dēļ tikusi slēgta. Bet pēkšņi pilnīgi svešss ceļabiedrs, ko nekad mūžā visdrīzākais vairs nesatikšu, uzsmaida un piedāvā sēdvietu pārpildītā transportā.
Un diena sākas ar jaunu teikumu...

* * * * *

There's an immense power of insignificant details.
One may step out of bed with the wrong foot, miss the buss and get to know that the usual underground line has been suspended due to unexpected reasons. But then a total stranger (who'll never be met on a path of Your life again) dedicates a warm smile with a seat on this overcrowded journey.
And the new sentence of this day begins...

Jan'2009

Labs ir tas, kas labi labojas.

20/01/2010

Brienu cauri peļkēm ar mitro noskaņojumu un paceļu galvu augstāk, plašās debesis vērojot.
Ja nu zeme pēkšni zaudētu gravitācijas spēku un mēs attaptos stāsta citā galā? Kur lidotu lidmašīnas, augtu koki un sakņotos mēs? Vai škietamais haoss tad pārtaptu mierā? Vai spējam satricināt pamatus bez spridzeķliem?
Dec'2008

2005 heartbreak

Tu gaidīji, iespējams gribēji asaras, bet es veltīju Tev smaidu. Varbūt iekšēji sagrauztu, izmocītu, uzspēlētu, bet tomēr SMAIDU. Ja mēs būtu dzīvojuši senajos laikos, uzspiestu Tev buču uz pieres un sniegtu ceļamaizi, izrunātu nepieciešamos vārdus un mēs katrs dotos savu ceļu....Bet to jau mēs darīsim arī tagad, mūsdienās, tikai tā īsi atvadīsimies ar sms palīdzību, un MIERS! Pāris sausas zīmes un mēs esam svešinieki...pāris "melns uz balta" zīmes. Tu raxtīji vārdus, bet dzēsi jūtas; veidoji vienu, iznīcinot otru.Vai arī tas bija kārtējais melnraxts? Katrā ziņā es pateikšos Tev, ja kādreiz no šiem melnraxtiem taps īsts stāsts - tāds, kurā Tu būsi tikai kā prelūdija, "aizkadra tēls", nekas vairāk. Melnraxts, kas iesviests papīrgrozā līdz ar manu sirdi. Vismaz uz brīdi tā bija... Tikmēr Tu aizgriezīsies un iesi, un tikai tad, kad redzēšu Tavu muguru, iegrimstot kārtējā miglas mākonī, es veltīšu Tev pāris asaru. Vai varbūt Tu gaidīji smaidu???

a silly <3 poem....

There's a thin middle line
Between nowhere and now
But somehow our dreams put'em together

There are stones on the beach
We're two pieces of sand
... stuck without any motive

We are lying asleep, dreaming so deep
Meanwhile wishing to close our eyes for a moment

We are sailing with wings, riding with thoughts
Instead our boats are up above... flying

We are nothing alone
All the more nothing together
Nothing to share, no dreams to develop

We are something alike
And something so different
We're much more than we think
So good to get on with

We are earth and the sky
We're angels for devils eye
Two pieces of sand on the beach
Deserted hands out of reach

We are washed by the water , heated by sun
Thrown apart by the wind
But will be forever as one...